Tik tuva un tai pat laikā nezināma"¦ Valsts pie Adrijas jūras, pašā Eiropas sirdī. Valsts, kuras pagātni skaita gadu tūkstošos, kurai ir senas un dziļas valsts saknes. Ģeogrāfiskais stāvoklis nodrošināja Eiropas tautu kultūras ietekmi. 4. g.s. p.m.ē. šajā piekrastē Romas impērija nodibināja savu koloniju. Vēlāk pār valsti valdīja habsburgi, turki, ungāri. No 1945.g. līdz neatkarības pasludināšanai 1991. g. Horvātija bija Dienvidslāvijas sastāvā. Horvātijas pilsētas Dubrovika un Splita, kas atrodas Adrijas jūras piekrastē, pieder pasaules vēstures un kultūras zelta fondam un tās aizsargā UNESCO organizācija. Horvātija ir viena no ekoloģiski tīrākajām Eiropas valstīm. Desmit nacionālie parki ir slaveni ne tikai ar iespaidīgo un burvīgo skatu, bet arī ar dažādo floras un faunas pārpilnību. Horvātijas Adrijas jūras piekraste stiepjas 1777 km garumā. Pretim piekrastei ir 1185 lielas un mazas salas, klintis un saliņas, rifi, kurus apskalo smaragda zaļais Adrijas jūras ūdens. 67 salas ir apdzīvotas. Katra sala un saliņa ir īpaša un neatkārtojama. Šeit viss ir dabisks, bez jeb kādas imitācijas. Nelielas, vilinošas pilsētiņas ar mājīgām ieliņām, baznīcām un klosteriem harmoniski saskaņojas ar neatkārtojamo dabas skaistumu. Adrijas jūras klimats ir maigs un veselīgs un lieliski ir piemērots atpūtai un atvaļinājumam. Noilgojies pēc saules un jūras apskāvieniem, tūrists, kas alkst iepazīt kultūru un vēsturi, sērfinga un zemūdens peldēšanas mīļotājs vai pat visīstākais zvejnieks - katrs atradīs šeit piemērotu nodarbošanos; laba ēdiena cienītājs neatteiksies no Adrijas jūras veltēm un vietējām sarkanvīna un baltvīna šķirnēm. Vai var būt vēl labāka vieta atpūtai pie jūras pašā Eiropas sirdī, kur saule spīd 2600 stundas gadā!
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Horvātija atrodas gandrīz pašā Eiropas sirdī, tās krastus no rietumiem 1777 km garumā apskalo Adrijas jūra, bet kopā ar salām krasta līnija sasniedz 5835 km. Valstij pieder 1185 salas no kurām 67 ir apdzīvotas, lielākās no tām ir Krka un Kres sala. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni.
Platība: 56 610 km2
Iedzīvotāju skaits: 4 381 300 (2002)
Valsts iekārta: Parlamentāra republika
Galvaspilsēta: Zagreba (770 000 iedz.)
Lielākās pilsētas: Rijeka, Splita, Osijeka, Zadara, Pula, Dubrovnika.
Oficiālā valoda: Serbhorvātu
Reliģija: Katoļi (77%), pareizticīgie (11%), ir arī musulmaņi u.c.
Klimats: pārsvarā ir mēreni kontinentāls, salās pārsvarā ir kalnu klimats, bet dažviet gar Adrijas jūras piekrasti ir Vidusjūras klimats ar daudzām saulainām dienām, sausām un karstām vasarām. Vidējā janvāra temperatūra ir 1-3C, bet augustā 22-26C. Vidējā temperatūra jūras piekrastē janvārī ir 5-10C, bet augustā 26-30C. Ūdens temperatūra jūra svārstās no 12C ziemā līdz 25C vasarā.
Naudas vienība: Kuna, 1 kuna = 100 lipas. 1 kuna = 0,08 Ls.
Spriegums tīklā: 220 V
Muita: Muitas noteikumi ir saskaņā ar ES standartiem, jāņem vērā, ka valstī ievest un izvest var jebkuru valūtu, bet vietējo tikai līdz 2000 kunām.
Laika starpība: -1 h.
Nacionālā virtuve: No aukstajām uzkodām populāri ir Likas siers, aitas siers, salami ar paprikas garšu dēvēti arī par "žKulen"?, ķiploku cīsiņi un svaigs siers ar krējumu. No otrajiem ēdieniem, galvenokārt salās, piejūras reģionos un Istras pussalā piedāvātas tiek zivis un citas jūras veltes, bet no gaļas ēdieniem iecienītākā ir jēra gaļa. Savukārt kontinentā ir lielāks gaļas ēdienu piedāvājums - tītara gaļa ar speciāliem makaroniem, cepts jērs, kā arī vārīti un cepti makaroni ar sieru - "žŠtrukli"?. No dzērieniem vispazīstamākie ir sarkanie vīni - "žTeran"?, "žMerlot"?, "žCabernet"?u.c. Kontinentālajā daļā pazīstamāki ir stiprie dzērieni - plūmju un vīnogu brendiji un desertā piedāvāts tiek ķiršu liķieris.
